Manufacturer’s Pride + Soulfallen + Amorphis disku recenzijas (0)

Manufacturer’s Pride „Sound Of God’s Absence” 2009

Somu grupa, kas pavisam nesen uzstājās Latvijā, savā ļoti jauki noformētajā diskā piedāvā enerģisku un agresīvu mūziku, kurā visu caurstrāvo ļoti melodiski elementi – gan vokālos, gan arī sintezatoros un semplos. Mani, kā estētu, patīkami pārsteidza albūma askētiskais, bet elegantais noformējums, bet tas nav tik būtiski, jo visvairāk man patika muzikālais devums, kas tik dabiski līp klāt un paliek prātā. Vokāli un melodiskie efekti man patika visvairāk, jo, kamēr ģitāras un bungas principā nodarbojas ar brutālu zāģēšanu un ritmisku pamatu būvēšanu, tikmēr plūstošas melodijas vokālajās partijās ļoti neuzkrītoši veido balansu, neļaujot mūzikai palikt sausai un vienveidīgai. Automātiski man ļoti pielipa dziesma „Dahlia”, kurai ir uzfilmēts arī videoklips. Šādi simfoniski, elektroniski un brutāli eksperimenti ar mūziku ir kolosāli, jo tikai palielina grupas muzikālo iespēju horizontu, kurā patiesībā varētu savienot elementus no dažādākajiem stiliem – death/industrial/black/melodick death u.c.

Soulfallen „Grave New World” 2009

Šī grupa ir lielisks piemērs tam, kā iegūt simfonisku, episku un majestātisku efektu, nepazūdot banālās galējībās un saglabājot pilnīgi nopietnu pieeju mūzikai. Soulfallen perfekti manipulē ar taustiņiem un citiem skaņu efektiem, kas praktiski nosaka visu mūzikas plūdumu, bet vienlaicīgi neatkāpjas no black/death metal vērtībām, kas arī variē no dziesmas un dziesmu. Viss albūms ir patiesi episks un dziļi apstrādāts ar melodisku plūdumu, kas notušē ģitāras, atstājot tās kā muzikālo pildījumu starp ritma sekciju, melodiskajiem taustiņiem un agresīvo vokālu. Ja ieklausās rifos, tad var secināt, ka tie bieži vien ir diezgan saskaldīti un vairāk rūpējas par ritmiskumu un zāģisko pieskaņu, taču nekādi nedominē mūzikā. Protams, Soulfallen var atļauties izplesties simfoniskos un pat klasiskās mūzikas gājienos, jo viņiem tas tiešām labi sanāk – efekti ir noslīpēti ļoti augstā līmenī un nekādi netraucē klausītājam izbaudīt arī brutālākās dziesmu pārejas, kuru, starp citu, nemaz ar nepietrūkst, ņemot vērā, ka vokāli pārsvarā ir growl/scream (bet dažbrīd arī clean).

Paradokss šīs grupas daiļradē ir nepārprotams – lai arī melodijas un simfoniskie efekti ir stipri dominējoši, tomēr kopainā Soulfallen ir dusmīga grupa ar spēcīgu brutalitātes piesitienu.

Amorphis – Skyforger 2009

Amorphis neapšaubāmi ir viena no labākajām Ziemeļeiropas smagās mūzikas apvienībām. Ar savu uzticību somu tautas eposa Kalevala sižetiem, Amorphis ir devuši ieguldījumu savas tautas kultūras izplatīšanā, kā arī devuši metal mūzikai interesantu tematisko aspektu. Amorphis mūzika visos laikos ir bijusi nopietna, taču šoreiz jāpiekrīt tam, ka albūms Skyforger ir visnobriedušākais, nosvērtākais un muzikālākais grupas devums klausītājiem. Tas sevī apvieno gan Amorphis doom/death metal skanes, gan arī vairāku pēdējo gadu albūmu daudz progresīvākās tendences. Un, protams, tas atkal ir veltīts Kalevalai. Šoreiz stāsts ir par Ilmarinenu, vienu no eposa varoņiem, kuram piemita brīnumainas kalēja spējas.

Albūms no A līdz Z seko līdzi dažādiem notikumiem Ilmarinena gaitās, atspoguļojot paša varoņa pārdzīvojumus, pārdomas un izjūtas. Ilmarinens ir spēcīgs un viņam bieži uzsmaida veiksme, tomēr arī viņa dzīve nav pasargāta no dažādām traģēdijām un pārbaudījumiem. Viņš ar savām rokām rada neredzētus brīnumus, un tajā pat laikā nespēj radīt īstu dzīvību vai iegūt sev patiesu laimi. Amorphis ir izdevies muzikāli šo stāstu padarīt dzīvu, ārkārtīgi tuvu klausītājam, kurš nepārprotami var tikt aizrauts līdzi neticamos varoņdarbos un būt par liecinieku ne tikai brīnumiem, bet arī skumjiem notikumiem.

Albūms Skyforger ir caurausts ar debesu tematiku – tā parādās gan dziesmu nosaukumos, gan tekstos, gan pašā muzikālajā noskaņā, kas atgādina lidojumu. Klausoties to, rodas nepiepildāmu ilgu sajūta pēc sendienu ideāliem, sapņiem un brīnumiem. Visu laiku, ejot no dziesmas uz dziesmu, šī noskaņa neizzūd, un tas ir spēcīgākais šī albūma aspekts. Muzikāli viegls, un ar to tiek domāts tas, ka albūma atmosfēra nav tumša un smaga, drīzāk tā ir vērsta uz augšu, skumja un cēla vienlaikus, tas tomēr nezaudē savu piesaisti metal mūzikai pašos pamatos. Tāpēc tas spēs iepatikties daudziem klausītājiem.

Par tādām grupām kā Amorphis nav vērts ilgi lauzīt galvu un analizēt to, cik viņu albūms ir oriģināls, cik un kādas ietekmes tajā atrodamas. Klausītājam vienkārši ir jāuzklausa saistošs stāsts, melodiski perfekti nostrādāts, prātā viegli vizualizējams un izdzīvojams pašam. Bez šaubām Skyforger ir viens no šī gada labākajiem albūmiem metal mūzikas kalvē.

10/10

E.